|
|
Pieteikuma ķīlnieki
Nosaukums ir pirmais vēstījums, ar ko partija piesaka sevi publiski. Kas esam, ko pārstāvam, ko gribam panākt, par ko iestājamies u.tml. Līderi, programma, simboli, pozicionēšanās partiju spektrā ir nosaukumam pakārtoti vēstījuma nesēji.
To spilgti ilustrē arī topošas Zatlera Reformu partijas piemērs – organizācijas vēl nav, programma vēl top, komanda vēl neskaidra, bet nosaukums jau „strādā”.
|
Replika ekonomikas ministram Kamparam
Kā jau bija gaidāms, visai drīz pēc Andra Šķēles rosinājuma noteikt skaidrus termiņus valdības neatliekami veicamajiem darbiem ekonomikas ministrs A.Kampars ar preses sekretāra paziņojumu palīdzību sācis atrunāties, ka “20 no 33 dokumentā minētajiem ierosinājumiem” valdība jau šobrīd īstenojot, ka esot pieņemtas koncepcijas, plāni, darbojoties darbagrupas u.t.t. Šāda pieeja JL ir tipiska – runāt par procesu, ne rezultātu. Saistībā ar A.Šķēles iniciatīvām būtiskākais ir nevis tas, kurš konkrēti ir pirmais iedomājies par nepieciešamu rīcību, bet gan tas, vai ir spēja pieņemt politisku lēmumu un konkrētos termiņos panākt rezultātu.
|
Velosipēdu retāk saista ar statusu sabiedrībā
Pirms kādas nedēļas velosipēdu restaurācijas darbnīcā pie Toma Ērenpreisa satiku kādu uzņēmēju, kas interesējās par detaļām savam starpkaru laika velosipēdam. Aprunājāmies. Viņš izstāstīja interesantu atgadījumu, kas lieliski raksturo notiekošās pārmaiņas mūsu sabiedrības vērtību sistēmā.
|
Kas patiesībā iestājas pret nodokļu izmaiņām
Pēdējā laikā medijos izveidojies priekšstats, ka visvairāk pret nodokļu izmaiņām iestājas Tautas partija. Pameklēju drukātajos medijos un izrādījās, ka nodokļu nemainīšanu aizstāv ļoti daudzas respektablas sabiedrības grupas.
|
Ārkārtas vēlēšanas - ceļveža sagatavošanas līdzeklis
Zemās sabiedrības uzticēšanās partijām un valsts varas institūcijām pamatā ir to paviršā komunikācija ar sabiedrību. It kā cenšas ļoti - pats valdības vadītājs TV ekrānos redzams gan rītā, gan vakarā, gan domīgs, gan (ja vajag) - pārspīlēti smaidīgs. Taču problēma ir nevis formā, bet saturā – ir vērojama aktīva rīcība, bet nav skaidrs, kāds būs ceļš, pa kuru mūs izvedīs no krīzes, un līdz ar to - vai mudinājumi pārvarēt kārtējās grūtības ir pamatoti un ved uz ātrāko izeju, vai nē.
|
Valstij krīzes ir veselīgas
Man patīk krīzes situācijas. Tās veicina attīstību. Piespiež sapurināties un paskatīties, kas notiek apkārt. Kā šī brīža norises uz Latvijas politiskās skatuves. Ir tāda sajūta, ka politiķi atkal pēkšņi pamodušies, aptvēruši, ka kaut kas jāizdara arī tautas labā, un sākuši strādāt. Vēlēšanu tuvums jaušams daudz agrāk nekā jebkad iepriekš.
|
Par pārmaiņām Latvijas politikā
 Partiju dalījums labējās un kreisās sāk zaudēt savu nozīmi - sociāldemokrāti aizstāv tirgus ekonomiku, liberāļi apliecina rūpes par sociāli atstumtajiem. Lielākā cīņa aizvien biežāk izvēršas par to, kurš piedāvājums būs universālāks un kurām personālijām vēlētājs būs gatavs uzticēt visu partiju solīto darbu izpildi.
|
Daudzpunktes
 Baltais nams nezināja, ka Fidela vietā būs Rauls?... Segliņam neviens nav teicis, ka slikta var būt tikai rīcība nevis persona vai tauta?... vai amatā palikuši tie vēstniecības darbinieki, kas pērn organizēja politiķu tik sāpīgi uztverto vēstnieces runu augstskolā?... Kā konkurenti cīnīsies pret Kristovska&Kalnietes "izlēcienu"?...
|
Griež pa gabaliņam, lai sāpīgāk?
 Partiju biedru "lielā staigāšana" iestājās negaidīti. Ne iepriekšējās valdības krišanas, ne esošās veidošanās laikā, kad Saeimas gaiteņos bija manāms par pāris disedentiem vairāk, bet politiski it kā klusā un mierīgā periodā.
|
|
|
|
