Protams, vienmēr var aizbildināties ar seno teicienu, ka "parlaments drīkst visu" un ka deputātiem nav tik lielu resursu, lai katru priekšlikumu vispusīgi pamatotu, taču šajā gadījumā runa ir par likumdošanas kvalitāti. To, ka šajā ziņā Latvijā viss nebūt nav ideāli, varam pārliecināties pēc dīvainām deputātu iniciatīvām un biežajām izmaiņām vienos un tajos pašos likumos tur atklāto nepilnību dēļ.

Pavisam nesen biznesa vidi satricināja deputātes Siliņas uzstājīgi virzītā ideja par mikrouzņēmuma nodokļa celšanu no 9% un 15%, argumentējot, ka nepieciešamas lielākas sociālās garantijas strādājošajiem, tajā pašā laikā pilnībā ignorējot faktu, ka nodokļa celšana demotivēs darba meklētājus uzsākt pašiem savu uzņēmējdarbību.

‍Svaigs piemērs - Saeimas deputātes Barčas un viņas domubiedru sagatavotie grozījumi akcīzes likumā, rosinot celt nodokli lētajām cigaretēm. Apzinoties smēķēšanas kaitīgumu cilvēku veselībai, pirmajā brīdī tā šķiet apsveicama iniciatīva. Taču, izlasot Finanšu ministrijas mājaslapā publicēto pētījumu par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem, skaidri redzams, ka pārsteidzīga akcīzes celšana cigaretēm reiz jau novedusi pie dramatiska kontrabandas pieauguma, kas noveda pie nodokļu ieņēmumu samazinājuma valsts budžetā. 2009. gadā straujas akcīzes nodokļa celšanas un vienlaikus iedzīvotāju vairuma pirktspējas krituma ietekmē nelegālo cigarešu patēriņš Latvijā pieauga līdz 40%. 

‍VID Muitas kriminālpārvaldes vadītājs Edijs Ceipe Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai atzinis, ka pēdējos piecos gados kontrabandas tabakas patēriņš Latvijā ir četrkāršojies - no 190 miljoniem nelegālo cigarešu 2008. gadā uz 730 miljoniem pērn. Tiek lēsts, ka tabakas izstrādājumi veido pusi no visām kontrabandas precēm.

‍Akcīzes nodoklis veido gandrīz divas trešdaļas no legālajā tirgū pieejamo cigarešu cenas. Turīgos, kas lieto dārgākas cigaretes, cenu celšana maz ietekmē. Taču cilvēkus ar aptuveni 300 latu algu katras lēto cigarešu paciņas sadārdzinājums par kādiem 20 santīmiem (kas izriet no deputātu iniciatīvas) tieši motivēs izvēlēties nelegālo tirgu, kas visbiežāk nozīmē apšaubāmas izcelsmes un kvalitātes preci.

‍Domājams, deputātu vairums negribēs, ka tiem pārmet darbošanos kontrabandistu interesēs, un šos priekšlikumus noraidīs, atzīstot par pareizāku uzticēties Finanšu ministrijai, kas tendēta vairs nepārsteigties ar nodokļa celšanu. Un tomēr jautājums par likumprojektu vispusīgu ietekmes novērtējumu paliek atklāts. Ja Saeima nav gatava respektēt premjera neseno rosinājumu deputātiem visos gadījumos vienlaikus ar likumu grozījumiem iesniegt arī to pamatojumu, tad tas būtu jādara vismaz attiecībā uz iniciatīvām, kas skar nodokļu likmes.‍