Jau vairākus gadus nerimst diskusijas par nepieciešamību veikt izmaiņas hipotekāro kreditēšanu regulējošajos likumos, ieviešot tā saukto nolikto atslēgu principu. Proti, dot iespēju finanšu grūtībās nonākušiem kredītņēmējiem jebkurā brīdī pārtraukt līgumsaistības ar banku, vienlaikus atsakoties no ieķīlātā īpašuma.Kaislības ap šo jautājumu īpaši saasinājušās pēdējās dienās - Saeimā trešajam lasījumam sagatavoti attiecīgie grozījumi Maksātnespējas likumā un pret tiem asi iestājas komercbankas.
Kā viens no galvenajiem pretargumentiem nolikto atslēgu principa ieviešanai tiek minēts, ka grūtībās nonākušie kredītņēmēji nu masveidā lauzīšot līgumus un tāpēc bankām būšot lieli zaudējumi. Tas ir vienlīdz prasts populisms kā arguments, ka nu cilvēki daudz bezatbildīgāk ņems kredītus, jo saistības jebkurā brīdī būs iespējas lauzt. Jā, kāds varbūt noteiktos apstākļos tā arī darīs, taču grūti iedomāties, ka būs daudz tādu, kas upurēs mājokli, kurā dzīvo, pirmo iemaksu tā iegādei un arī jau samaksāto kredīta daļu ar visiem procentiem. Un pat ja kāds uz to izies - vai banka, iegūstot augstāk minēto, tāpēc būtu uzskatāma par cietēju?
Jāņem vērā, ka ķīlas veidā atņemtie mājokļi nekur nepazūd. Tie atkārtoti nonāk tirgū caur banku meitas uzņēmumiem. Arī tagad. Līdz ar to arī pēc nolikto atslēgu principa ieviešanas bankas neko nezaudēs, tikai atsevišķos gadījumos varbūt neiegūs tik daudz, kā gribētu.
Šajā sakarībā jāņem vērā, ka vairumam kredītņēmēju grūtākie laiki jau pagājuši, kad, krīzei iestājoties, strauji samazinājās cilvēku ienākumi. Tie, kas tolaik nespēja pildīt saistības, savus ieķīlātos īpašumus bankām jau atdevuši. Citi emigrējuši un kredītus atmaksā no kādā turīgākā valstī pelnītās algas. Līdz ar to šis ir vislabākais laiks jaunās normas ieviešanai.
Ņemot vērā pašreizējo tirgus situāciju, nolikto atslēgu princips bankām būtu pat izdevīgs - visu vainu par pasivitāti hipotekārajā kreditēšanā vēlāk varētu novelt uz valsti. Nu, ceļot brēku pret likuma grozījumiem, tā iespēja palaista garām.
Pārmaiņu pretinieku komunikācija nav pārdomāta arī no morāles viedokļa. Ja runājam līdzībās, viņi patlaban aktīvi cīnās par klientu tiesībām viegli un lēti nonākt mūžīgā parādu verdzībā. Par to, lai arī turpmāk kredītķīlai būtu vienīgi nebūtiska loma.
Pieminētie likuma grozījumi, uz ko beidzot sadūšojušies deputāti, faktiski vērtējami kā efektīvs instruments, lai mēs vairs nekad nepiedzīvotu tādu kredītburbuli kā pirms vairākiem gadiem. Jā, aizdevumi būs pieejami tikai tiem, kuru regulāros legālos ienākumus bankas būs kārtīgi pārbaudījušas, īpašumam, ko ieķīlās, būs veikts adekvāts novērtējums, pircējam būs jāuzņemas lielāks pašrisks pirmās iemaksas veidā. Taču tas dos daudz lielāku drošību gan kredītdevējiem, gan arī kredītņēmējiem. Ilgtermiņā.
Raksts publicēts laikrakstā un portālā Diena 25.02.2014.
|