Jau vairākas nedēļas plašu sabiedrības uzmanību piesaistījis fakts, ka ar šī gada septembri Eiropas Savienībā stāsies spēkā jaunā benzpirēna norma kūpinātos gaļas un zivju produktos, un tas nozīmē, ka tirdzniecībā visdrīzāk vairs nebūs pieejami šie patērētāju iecienītie tradicionālie produkti. Eiropas Komisijas pārstāvji gan mierina, ka kūpināta gaļa, zivis un to izstrādājumi būšot atļauti arī turpmāk. Taču skaidrs, ka ražotājiem, lai iekļautos normās, būs radikāli jāmaina izmantotā tehnoloģija, produktu termiski apstrādājot elektriskajās krāsnīs un koksnes dedzināšanai atvēlot vien viegla aromatizētāja funkciju. Tātad tas būs pilnīgi cits produkts nekā šobrīd pieejamais.
Šprotu ražotāji pret jaunajām normām protestē jau sen, ir guvuši zināmus panākumus, arī pielāgojušies. Grūtāk būs pārējiem. Īpaši tiem, kuru produkcijai ir nepieciešama ilgāka termiska apstrāde. Uzņēmēji pauduši aizdomas, ka jaunās normas pieņemtas iekārtu ražotāju lobija ietekmē. Iespējams. Kaut to pierādīt būtu grūti. Jo vairāk tāpēc, ka benzpirēns lielos apjomos tiešām ir veselībai kaitīgs. Taču ir arī acīmredzami apliecinājumi tam, ka tradicionālie kūpinājumi par veselībai īpaši kaitīgiem nodēvēti stipri pārspīlēti. Vismaz, ja sākam pētīt skrupulozāk un interesēties par benzpirēna esamību citos produktos. Pirmkārt, risks patērētājiem ir pārspīlēts kaut tāpēc vien, ka neviens ikdienā nelieto kūpinājumus tik lielos apjomos kā kartupeļus vai, piemēram, maizi. Gaļu un zivis pārtikā lietojam arī ceptā, vārītā un sutinātā veidā. To LTV raidījumam Panorāma akcentējis arī uzņēmuma BIOR pārtikas un vides laboratorijas vadītājs Vadims Bartkevičs: "Starpība starp reāliem riskiem un esošām koncentrācijām, ko cilvēks patērē pārtikā, ir liela. Starpība ir 10 000 reižu liela. Cilvēkam jāapēd 10 000 reižu vairāk pārtikas, lai reāli parādītos kaut kādas saslimšanas." Otrkārt, ir vesela virkne produktu, kuri ir daudz kaitīgāki par malkas dūmos kūpinātu vistu vai zivi un pret kuriem Eiropas institūcijās nedzird itin nekādus iebildumus. Zivju pārstrādātāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris LV portālam pirms aptuveni gada pauda, ka maizes garozā ir līdz 14 mg/kg, kotletēs 50 mg/kg, šašlikā ap 200 mg/kg benzpirēna. Atgādināšu, ka pieļaujamā norma kūpinājumos kopš septembra būs tikai 2 mg/kg, kas ir daudzkārt mazāk. Jā, var jau teikt, ka ceptas kotletes un šašliku neviens veikalā nepērk, pieejami tikai pusfabrikāti, tādējādi benzpirēna daudzums, kas produktā parādās termiskās apstrādes laikā, ir atkarīgs no paša lietotāja, bet šāda pieeja liecinātu tikai un vienīgi par totālu divkosību. It kā svarīgi būtu tikai tas, ko tirgo, nevis - ko patērē. Rēzeknes Gaļas kombināta padomes priekšsēdētājs Guntis Piteronoks intervijā radio Baltkom paziņojis, ka 40-50% benzpirēna cilvēki uzņem nevis ar gaļu un kūpinājumiem, bet gan ar graudu produktiem. Otrajā vietā pēc benzpirēna daudzuma ir eļļas, kurās tiek cepti produkti. Gaļas produkti ir tikai piektajā vai sestajā vietā pēc šīs vielas daudzuma. Protams, ļoti negribētos, lai nākamais benzpirēna ierobežojumu vilnis skartu graudu izstrādājumus vai, piemēram, frī kartupeļus, taču arī šis piemērs skaidri parāda, ka arguments par kaitīgumu piesaukts tikai formāli. Ņemot vērā minētos argumentus par konkrēto produktu nedominējošo īpatsvaru patēriņā, skaidrs, ka jauno normu ieviešanai ietekme uz saslimstības mazināšanos būs minimāla. Var paredzēt, ka pašreizējie aizliegumi tikai veicinās lielāku mājās gatavotu kūpinājumu patēriņu un varbūt pat nelegālu tirdzniecību. Lai segtu papildu izmaksas, kas saistītas ar iekārtu nomaiņu un ar dārgāka energoresursa - elektrības - izmantošanu, ražotāji būs spiesti vai nu paaugstināt kūpinājumu cenu, vai arī izmantot lētākas izejvielas, no kā abos gadījumos galvenais cietējs būs patērētājs. Skaidrs, ka par cilvēku veselību jārūpējas ne tikai katram pašam, bet arī valstij un valstu savienības veidotām institūcijām. Taču šīm rūpēm jābūt samērīgām un prasībām - korektām. Amatpersonām tomēr vajadzētu izvairīties no lēmumiem, kas liek domāt, ka cilvēki tiek uzskatīti par muļķiem, ar kuriem dažādu iespējamu lobiju interesēs var manipulēt ar rīkojumiem, pavēlēm, direktīvām un liegumiem. Ja institūcijām tiešām rūp cilvēku veselība, daudz racionālāk būtu fokusēties uz sabiedrības informēšanu par veselīgu un neveselīgu pārtiku, tostarp uz gatavās produkcijas iepakojuma izvietojot labi pamanāmus brīdinošus uzrakstus par kaitīgu vielu daudzumu tajos. Piemēram, par to, ka viens kilograms vai iepakojums konkrētā produkta satur benzpirēna, sāls, cukura, kofeīna, mākslīgo krāsvielu, stabilizētāju, emulgatoru un citu tamlīdzīgu biedu dienas vai nedēļas devu. Un kādas var būt sekas šo vielu pārmērīgai lietošanai. Lai tad nu katrs pats izlemj, cik bieži un kādos daudzumos ēst kūpinātu gaļu, čipsus, dzert limonādes vai enerģijas dzērienus. Zinot, ka ar dažādiem gatavajiem pārtikas produktiem ikdienā ikviens cilvēks apēd veselu buķeti dažādu kaitīgu "bubuļvielu", likumsakarīgs arī jautājums - kāpēc aktualizēta uzmanība tikai uz vienu - benzpirēnu? Komentārs publicēts laikrakstā un portālā Diena 31.01.2014.
|
