Līdz ar jaunās valdības izveidi izskanējušas ne tikai cerības uz saprātīgāku un pakāpenisku izaugsmi veicinošu politiku, bet arī daža laba radikālo pārmaiņu atbalstītāja vaimanas par Zatlera nu jau bēdīgi slavenā rīkojuma Nr.2 krahu. Jā, izskatās, ka laiks eksperimentiem ar valsti ir beidzies. Centieni ieviest nepārdomātas, nesagatavotas, vispusīgi neizvērtētas reformas turpmāk diez vai tiks atbalstīti. Vai no tā būtu jātaisa traģēdija?

Skaidrs, ka pārmaiņas ir nepieciešamas. Bez tām ātri vien iestājas stagnācija, un tad tik viens solis līdz lejupslīdei. Taču skaidrs arī tas, ka reformas publiskajā sektorā nedrīkst kļūt par pašmērķi. Ir jābūt skaidri apzinātai un definētai problēmai, ko risinās ar reformām, tāpat mērķim, uzdevumiem, rīcības plānam, risku izvērtējumam, skaidriem pārmaiņu efektivitātes kontroles mehānismiem. Tam visam jābūt precīzi nokomunicētam, izskaidrotam un vismaz ekspertu, ja ne plašā sabiedrībā vispusīgi izdiskutētam.

Pēc zatleriešu rīcības piemēra mēs nupat pārliecinājāmies, ka reformas nekādā gadījumā nedrīkst tikt īstenotas pēc anarhiskā principa - sagrausim veco riebīgo kārtību, gan jau viss saskaņā ar lietu iekšējo loģiku sakārtosies pats no sevis. Tā nenotiek. Jo runa ir nevis par atomiem, bet cilvēkiem. Dzīvām, domājošām būtnēm, kam svarīga procesu prognozējamība un raksturīga vēlme saprast, kas ir tās pārmaiņas, ko politiķi piedāvā, kurp tās ved, lai ir pārliecība, ka rezultāts būs pozitīvs un nepasliktinās viņu dzīves apstākļus.

Laimdotas Straujumas pēdējā laika izteikumi liecina, ka viņa politikā atbalsta konservatīvu pieeju. Tas liek domāt, ka jaunās premjerministres vadītā valdība lēmumus pieņems izsvērtāk, apdomīgāk. Jācer, ka tas attieksies arī uz visdažādāko starptautisko institūciju prasību un konsultantu ieteikumu ieviešanu. Te aplamu situāciju piemēru ir vairāk, nekā vajag. Aktuālākie: gan vienpusējais formālais ekspertu atzinums, ka būtu slēdzami vairāki institūti, tostarp Nacionālais botāniskais dārzs, kas ir pilnīgs absurds, gan daudz stingrāku prasību ieviešana koka dūmos kūpinātiem gaļas izstrādājumiem (tas pats stāsts, kas ar šprotēm).

Kā zināms priekšvēstnesis sistēmiskākai pieejai ir līdzšinējā ekonomikas ministra Daniela Pavļuta pēdējā pilnvaru dienā beidzot pieņemtais lēmums aicināt Saeimu jaunā Būvniecības likuma spēkā stāšanos pārcelt par diviem mēnešiem no 1.februāra uz 2.aprīli. Iemesls - valdība nav laikus pieņēmusi likumā paredzētos noteikumus un būvnormatīvus, bez kuriem likuma darbība būtībā nav iespējama. Ņemot vērā, cik ilgi Pavļuts pretojās likuma spēkā stāšanās laika pārcelšanai, var secināt, ka piekāpšanās šajā jautājumā bijusi ne paša iniciatīva, bet nākamās valdības vadītājas rosināts solis. Tā teikt - pēdējās kļūdas labojums.

Raksts publicēts laikrakstā un portālā Diena 2024. gada 22. janvārī.