Raksti
Twitter
Arhīvs
Foto
Video
Eiro monētas
 Par mani

Ja pilsēta tiešām grib palīdzēt velosipēdistiem...
iesūtīts: 2008.02.08 22:55 rakstīt autoram 
drukāt 

Rīgas domes izpilddirektora v.i. nācis klajā ar aicinājumu iedzīvotājiem ziņot par to, kur pilsētā būtu nepieciešams ierīkot stāvvietas velosipēdiem. Laba doma, tikai ... tas jau tāpat labi zināms.

Atliek vien izbraukt nelielu loku pa pilsētas centru un apzināt tās vietas, kur ēku tuvumā velosipēdi stāv pieķēdēti pie ceļazīmēm, dažādiem iežogojumiem, stabiņiem, puspagrabu logu restēm. Populārākās vietas: pretī Valdemāra centra ieejai, Raiņa un Brīvības bulvāru krustojumā, pie Stockmann centra... Velosipēdistu portāla Veloriga.lv sadaļā Nepareizā veloriga šīs vietas ir nofotografētas. Ja gribas zināt vēl precīzāk, savu pieredzi noteikti neliegs arī velokurjeri, kas stāvvietu trūkumu izjūt visvairāk. 

Velostatīvi gan ir pie daudziem lielveikaliem, taču tie lielākoties neatbilst nekādām drošības prasībām - nav iespējams pieslēgt velosipēdu pie rāmja. Atstājot tajās savu braucamo, to īpašnieki riskē, ka, atgriežoties, velosipēda vietā ieraudzīs vien priekšējo vai pakaļējo riteni.

Taču šajā gadījumā būtiskākais jautājums ir - vai, apkopojot šo informāciju, sekos tālāki reāli soļi velosipēda lietošanas ērtību uzlabošanai pilsētā? Jeb galvenā vēlme bija panākt publicitāti? 

Tajā pašā presei izplatītajā paziņojumā ir pausts, ka Rīgas domes Izglītības, jaunatnes lietu un sporta komiteja jau pagājušā gada maijā atbalstījusi Rīgas pašvaldības riteņbraukšanas attīstības vadlīnijas, kur, cita starpā, esot norādīts, ka jāveido speciālas apsargājamas velostāvvietas pilsētas centrālajā daļā un laikus jāplāno to izvietošana. Pilsētas izpilddirektora pienākumu izpildītājs arī esot lūdzis pašvaldības aģentūru "Rīgas dārzi un parki" informēt par iespējām ierīkot velonovietnes pilsētas dārzos un parkos jau līdz ar siltā laika iestāšanos. It kā būtu jāpriecājas, bet... kur jūs esat redzējuši, ka kāds atstātu velosipēdu piesietu parkā un ietu savās ikdienas darīšanās kājām? Vai atbrauktu uz pilsētas centru ar velospipēdu, lai pastaigātu pa parka taciņām? Velosipēdistiem to nav nekāda vajadzība darīt, - tie tiecas savus braucamos novietot pēc iespējas tuvāk galamērķim. Vienalga, vai tā būtu kāda biroju ēka, atpūtas vai ēdināšanas iestādījums. 

Šobrīd svarīgi ir nevis izveidot kādu "paraugplaci" pilsētas centrā, bet gan parūpēties par to, lai iespējas droši pieslēgt velosipēdu pie statīva būtu visās tajās vietās, kur konstatējams pieprasījums pēc tā.
 
Paraugieties, kas notiek Brīvības un Raiņa bulvāra stūrī: alejā jau aptuveni gadu ir uzstādīts pareizas - augstās konstrukcijas - statīvs, kas ļauj velosipēdu pieslēgt pie rāmja. Taču tas pārsvarā stāv tukšs. Tajā pašā laikā kādus 15 metrus tālāk - ēkas ieejas tuvumā pie iežogojuma - velosipēdi pieķēdēti ir teju vai vienmēr! Par ko tas liecina? Tikai par to, ka vienīgais veids, kā panākt situācijas uzlabošanos šajā jomā, ir vienoties ar ēku, kuras ir velosipēdistu biežākais galamērķis, īpašniekiem vai apsaimniekotājiem par sociāli atbildīgu attieksmi pret velosipēdistiem. 

Pašvaldība nevar uzstādīt statīvus privātās teritorijās, pie privātām ēkām, taču tā var aicināt to darīt uzņēmējus, var atvieglot statīvu uzstādīšanas saskaņošanu un var arī izstrādāt rekomendācijas par to, kādām prasībām jāatbilst pilsētvidē iederīgiem statīviem.
 
Ēku īpašnieki gan jau ir ne reizi vien aicināti būt pretimnākoši, taču viņiem acīmredzot pietrūkst motivācijas censties ko darīt šajā jomā - spiediens no valsts, pašvaldības un velosipēdistu puses ir pārāk mazs. Arī netālu no lepnas ēkas ieejas durvīm "pie kā pagadās" pieķēdētais velosipēds ir pieciešams. Savulaik pēc Rīgas domes pasūtījuma veiktā pilsētas iedzīvotāju aptauja gan liecinot, ka vairāk nekā puse rīdzinieku uzskata, ka pilsētā nepietiek velosipēda novietņu, taču tā ir pasīva attieksme, kas, kā redzams, mieru nevienam neapdraud. Arī amatpersonas paustā iniciatīva neizpelnījās īpašu atsaucību - līdz piektdienas vakaram to Delfos bija nokomentējuši vien 21 lasītājs, tostarp šo rindu autors.
 
Mēs varam jūsmot par velobraukšanas apstākļiem Stokholmā, Kopenhāgenā vai Amsterdamā, taču mums jāņem vērā arī tas, ka tur ir pilnīgi atšķirīga ikdienas transporta veida izvēles kultūra! Tur pilsētas tēvi vienkārši nevar nerespektēt tūkstošos skaitāmo velosipēdistu kopienu. Cik tad Rīgā to ikdienas velosipēdistu? Daži simti. Pat neraugoties uz velobraukšanai praktiski visu gadu labvēlīgiem laika apstākļiem (neticat? Pavaicājiet velokurjeriem!). Toties pie mums reizes desmit augstāka ir vēlme visiem nodemonstrēt savu statusu un maciņa iespējas. Ar velosipēdu mīties tak neesot prestiži pat no kopmītnēm uz augstskolu! Jābrauc ar auto! Un pat, ja pērk riteni, tam noteikti jābūt krietni dārgam, bet to, savukārt, gribas vairāk sargāt, ka nenozog; tādu vis parka vidū bez uzraudzības neatstāsi. Pat pieslēgtu. Un te jau nav nekā nosodāma, - tas vienkārši ir jāņem vērā!
 
Un tomēr ir labi, ka amatpersona ir pievērsusi šim jautājumam. Alternatīvu pārvietošanās līdzekļu popularizēšana un praktiska veicināšana ir būtiska arī satiksmes sastrēgumu situācijas uzlabošanai. Tāpēc cerams, ka ilgtermiņā velotransporta attīstībai labvēlīgs risinājums tiks rasts. Ne tikai vārdos, bet arī rīcībā. Ja ne - atgādināsim.


www.veloriga.lv


Publicēts: http://www.delfi.lv/news/comment/comment/article.php?id=20223795

Meklēšana meklēt arhīvā
Copyright © 2006 , created by MB Studija »