Vienā no šī brīža nozīmīgākajiem amatiem apstiprināts nevis kāds nopelniem bagātais partijas funkcionārs vai sponsoru draugs, bet gan atzīts attiecīgās jomas speciālistu līderis, kas potenciāli var nest lielāku labumu sabiedrībai kopumā. Cilvēks, kuram nebūs nepieciešams pārejas periods, kā, piemēram, jaunajam aizsardzības vai finanšu ministram, lai saprastu, kas tas par auto, kur viņš iesēdināts un uz kuru pusi tas stūrējams. Runa ir par Kaspara Gerharda apstiprināšanu ekonomikas ministra amatā. 

Jāatzīst, viņa nominēšana šim amatam, turklāt tikai dažas stundas pirms valdības apstiprināšanas, bija pārsteigums. Tā parasti nemēdz būt, kad kādas partijas vadība izbalso savējo un tad teju vai vienbalsīgi apliecina uzticību nepolitiskam profesionālim, vienlaikus uzņemoties atbildību par attiecīgo jomu. Protams, nevar nepamanīt, ka jaunais ministrs jau apliecinājis gatavību iestāties tēvzemiešos, taču šī ir radikāli atšķirīga situācija no ierastās, kad kāds iestājas partijā, lai vieglāks būtu ceļš uz kāroto amatu.

Tēvzemieši šajā gadījumā nošāvuši divus zaķus – gan būs papildinājuši savas rindas ar perspektīvu politiķi, gan arī pauduši skaidru signālu visai ierēdniecības armijai – jums ir karjeras iespējas, jūs varat tikt novērtēti! Taisnības labad jāsaka, ka arī citas partijas augstos, tajā skaitā ministru, amatos ir virzījušas valsts pārvaldes darbiniekus, taču tādos gadījumos lēmumi tikuši sagatavoti lēnāk, ierēdnis īpaši nav slēpis savas politiskās simpātijas, iestāšanās partijā bijusi skaidrāk pausta kā izvirzīšanas nosacījums.

Kāpēc tik liela nozīme ir tam, ka ministra amats tiek līdzšinējam valsts sekretāram? 

Pirmkārt, jau pieminētās profesionalitātes dēļ. Jaunais ekonomikas ministrs kompetentus un atbildīgus lēmumus ir spējīgs pieņemt jau nākamajā mirklī pēc apstiprināšanas amatā. Jo viņš ir praktiski vadījis šo jomu ne vienu vien gadu un ne viena vien ministra laikā. 

Otrkārt, darba efektivitātes dēļ – atšķirībā no „politiskajiem” ministriem, kas, aizdomīgi raugoties uz ierēdņu „potenciālajām sazvērestībām”, veido lielus padomnieku birojus, kas bieži vien lielā mērā dublē ministrijas darbu, Gerharda birojs būs ministrijas darbinieki. Prakse rāda, ka efektīvs ministrijas darbs var būt tikai tad, ja ministrs uzticas tajā strādājošajiem attiecīgās jomas speciālistiem un kad speciālisti ir patiesi lojāli ministram. 

Treškārt, ministrijas darbs būs prognozējams un sistemātisks. Un tas savukārt raisa uzticību tajā sabiedrības daļā, ko visvairāk ietekmē ekonomikas ministrijas darbs – uzņēmējos. Šajā kontekstā jau tagad var teikt, ka jaunajam ekonomikas ministram ir vislielākais uzticības kredīts Godmaņa valdībā. To vairo arī sakarība, ka tik augsta statusa ierēdnis nekad neriskētu ieņemt politiski jūtīgo un daudz nedrošāko ministra amatu, ja nebūtu pārliecināts par savu spēju panākt progresu attiecīgajā jomā. Galu galā ierēdņa amats ir daudz stabilāks, arī statusa atšķirība starp valsts sekretāru un ministru ir niecīga.

Un vēl – izvēloties augstākā līmeņa ierēdni ministra amatam, tēvzemieši ir apgājuši arī jūtīgo sadarbības ar Krieviju jautājumu. Jaunais ekonomikas ministrs ir jau sen izveidojušās lietišķas, uz partnerības attiecībām balstītas attiecības ar Austrumu kaimiņvalsts amatpersonām. Neuzticības siena nav nedz jābūvē, nedz jāpārvar. Tas ļauj cerēt, ka arī attiecībās ar kaimiņvalsti mēs – visi Latvijas iedzīvotāji - būsim ieguvēji.

Publicēts: http://www.delfi.lv/news/comment/comment/article.php?id=19853181