Daudzi ir ne pa jokam noskaitušies par automašīnu sastrēgumiem. Viens nostāvējis stundu Lāčplēša ielā, citam nepaveicies Satekles vai Valdemāra ielā. Vainoti tiek visi, kas ir vai varētu būt atbildīgi par situācijas dramatizēšanos. Taču ir viens paradokss - lielākie vaininieki šajā situācijā ir... tie, kas stāv sastrēgumos un niknojas. Un lielākie bļāvēji šajā - cilvēki, kas paši pēdējo piecu - desmit gadu laikā pārtapuši no sabiedriskā transporta lietotājiem par individuālā auto (viens cilvēks uz vienu automašīnu) vadītājiem.

Mani kā rīdzinieku, kam ikdienā (gribot negribot) darba darīšanās ir jāpārvietojas pa centru ar automašīnu, sastrēgumu problēma ļoti satrauc. Taču atšķirībā no visādiem bļauriem, kas tikai prasa - nodrošiniet! man pienākas! - es cenšos iedziļināties šīs problēmas cēloņos un esmu gatavs vajadzības gadījumā pat pieciest neērtības (maksāt vēl vairāk par stāvvietu, biežāk centrā braukt ar tramvaju vai iet kājām), lai tikai situācija normalizētos. Ceru, ka bļauri, šo rakstu lasot, paklusēs, bet sakarīgie - rosinās vēl kādus risinājumus papildus manis piesauktajiem. Tikai - reālus.

Pērn pret iepriekšējo gadu automašīnu skaits valstī pieauga par 10%. Pirms tam - par 5%, šogad pieaugums noteikti nav mazāks. Skaidrs, ka ielas ir pārblīvētas! Tās divu gadu laikā nu nekādi nevar paplašināties par 20%. 

Nereālas ir idejas par asinsrites sistēmas paplašināšanu, strauji sabūvējot apvedceļus, tiltus, daudzstāvu autostāvvietas, divu līmeņu krustojumus  un pat ielas. Pie esošā automašīnu skaita ikgadējā pieauguma pat tad, ja visas pilsētas ielas izbūvēs divos līmeņos, visiem vietas nepietiks. Tiklīdz ielas paliks kaut nedaudz brīvākas, tā atkal būs vilinoša motivācija desmitiem un simtiem cilvēku sēsties pie auto stūres. Vispārējais dzīves līmenis aug. Varam atļauties.

Naivi ir rosinājumi problēmu risināt ar ceļu policistu - satiksmes regulētāju palīdzību. Vai tiešām kāds iedomājas, ka laikā, kamēr šādi "aizlāpīsim" lokālo problēmu Brīvības vai, piemēram, Valdemāra ielā automašīnu skaita pieaugums pierims?!

Atgriežoties pie piesauktās medicīniskās terminoloģijas - pilsētā ir paaugstināts asinsspiediens un ko līdzēt šoreiz var tikai vienā - viduslaiku - metode: asins nolaišana. Debates var būt tikai par to, ar kādu nazi durt.

Nu jau absolutizētais un totāli izkritizētais Rīgas mēra cita starpā nosauktais piemērs par pāra un nepāra numuriem tiešām nav labākais risinājums - īstermiņā varbūt paliktu vieglāk, taču jau drīzumā pilsētas ielas pieblīvētos ar vecāka gadagājuma "musorņikiem", kā izteicās kāds radio žurnālists, un līdz ar to ne tikai atjaunotos sastrēgumi, bet arī vairāk piesārņotos vide un satiksme pilsētā kļūtu nedrošāka. Turklāt administrēšanas izmaksas šim risinājumam ir pārlieku augstas - jau tagad ceļu policijai ir gana darba gan ar satiksmes noteikumu pārkāpējiem, gan avārijās iekļuvušajiem.

Daudz reālāks un nopietnas diskusijas vērts ir "Jūrmalas ceļš". Pirmkārt, ir konkrēts piemērs, kā šī sistēma funkcionē. Otrkārt, tas neapšaubāmi ir mazinājis iebraucošo automašīnu skaitu šajā kūrortpilsētā, turklāt arī nesis līdzekļus ielu stāvokļa uzlabošanai. Treškārt, tas vistiešākajā veidā ir lielāko cietēju - pilsētnieku interesēs, jo iebraucēji algu pelna attiecīgajā pilsētā, tērē tās resursus (ielu segums, gaisa kvalitāte, brīvā pārvietošanās telpa u.c.), bet nodokļus maksā tajā pašvaldībai, kur atrodas viņu mājvieta. Negodīgi? Protams.