Pavasara pusē rakstīju par Lielo Sprādzienu, kas saistībā ar daudzajiem augstu amatpersonu pieļautajiem likumu pārkāpumiem bija gaidāms pirms vai pēc Valsts prezidenta vēlēšanām. Nu izrādījies, ka deglis ir bijis garāks, nekā domāts un liesma bumbu skārusi tikai tagad. Turklāt pašreizējie notikumi vairāk atgādina vairāku strādzienu izraisītu lavīnu.

Sniega pika no kalna sāka velties pie inflācijas rekorda. Tam sekoja ekonomikas ministra demisija un strīdi par E.Cilinska un TB/LNNK tiesībām pretendēt uz šo amatu. Kautkur paralēlā (ar valdību tieši nesaistītā) līmenī novibrēja tiesu sistēma, pieņemot vienu pēc otra pretrunīgus lēmumus par izmeklēšanas pagarināšanu digitalizācijas lietā. Visus šokēja Lato Lapsas aktivitātes...

Draudīgus apmērus lavīna ieguva līdz ar premjera lēmumu no amata atstādināt KNAB vadītāju A.Loskutovu, paziņojumiem par KGB mafiju, kā arī saistībā ar skandāliem apvīto Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienesta virsnieka E.Gulbja aizturēšanu, bijušā Saeimas priekšsēdētāja I.Emša aiziešanu no politikas ar aptraipītu biogrāfiju un tam sekojošo reģionālās partiijas "Latvijai un Ventspilij" pārstāvja G.Daudzes apstiprināšanu valsts otrās amatpersonas amatā. Apsūdzību uzrādīšana televīzijas digitalizācijas lietā iesaistītajiem permanento Kempmayer skandālu pacēla citā - tiesas līmenī.

Arī nākotnes notikumi neliecina par miera iestāšanos - bez jau uzskaitītā, gaidāma arī partiju priekšvēlēšanu kampaņu tēriņu likumības pārkāpumu publiskošana, joprojām aktuāla ir A.Lemberga iespējamo pārkāpumu izmeklēšana, nekas neliecina par to, ka inflācijas kāpums būtu piebremzēts (tieši otrādi - izskan visai ticamas prognozes par kopējo gada inflāciju 12-14 procentu robežās).

Kādas var būt notiekošā sekas? 

Vērojot visu notiekošo, šajās dienās bieži dzird cilvēkus vaicājam - kad kritīs valdība. No vienas puses iemeslu ir vairāk nekā pietiekami, no otras - kurš gan var piespiest kādu attiekties no varas, jo īpaši tad, ja pati Saeimas vairākuma koalīcija to nevēlas un darbojas pēc principa - ja vara ir nestabila, tā jāstiprina. Kā? Jebkā un par katru cenu!

Mūsu politiķi ir raduši darboties no spēka pozīcijām. Krieviem ir izcils teiciens: "Proķiv loma ņet prijoma". Vismaz A.Loskutova no amata atcelšanas gadījumā šķiet tiek piemērota šāda taktika - atrast ieganstu, rīkoties ātri un neapstrīdami. Trīs komisijas (lai jauktu gaisu), Saeimas balsojums (tur viss būtu sarunāts), tad tikpat strauja jauna vadītāja iecelšana un tam sekojoša KNAB priekšnieka vietnieku nomaiņa pret nekaitīgākiem. Skaidrs, ka līdz ar šīs iestādes vājināšanos korupcijas skandālu apjoms mazinātos. Dzīve kļūtu mierīgāka.

...

It kā vajadzētu turpināt, bet ... tāpat viss skaidrs...