Saistībā ar pēdējiem datiem par inflācijas kāpumu pāri viencipara skaitļa robežai medijos parādījās ļoti daudz  dažādu ar tautsaimniecību saistītu ekspertu, uzņēmēju un to veidotu organizāciju viedokļu par to, kā valstij būtu jārīkojas. Valsts pārstāvju reakcija bija visai dīvaina - mēs neko nevaram ietekmēt, inflācijas kāpumu nosaka nevis valdības darbs, bet gan ārējie faktori, kā energoresursu sadārdzinājums... Kautkā negāja šīs divas lietas kopā. Šķita pat, ka valdība nav ieinteresēta neko darīt situācijas normalizēšanai. Un kontekstā ar to Valsts prezidenta kancelejas un Saeimas ambīcijas uz finansējuma pieaugumu nākamā gada budžetā šķita kā pamatojums valdības bezdarbībai.

Premjera pirmdienas izteikumi par to, ka viņš neatbalsta finansējuma pieaugumu ierēdņu un citu valsts amatpersonu algu celšanai augstāk par inflācijas noēsto kopā ar ziņu par viņa gatavību tikties ar uzņēmējiem ļauj nākotnē raudzīties cerīgāk.

Skaidrs, ka viena pati tikšanās visu neatrisinās. Taču skaidrs arī tas, ka ir nepieciešama kompleksa pieeja situācijas normalizēšanai.