Šajā ziņā viens no traģikomiskākajiem piemēriem ir Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas kriminālpārvaldes vadītāja Vladimira Vaškeviča pārmetumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB), ka šīs institūcijas darbinieki kontaktējoties ar noziedzniekiem, kas ir saistīti ar neseno atentāta mēģinājumu pret šo VID amatpersonu. 

Varētu saprast, ka cilvēku, kuru nule mēģinājuši nogalināt, un kurš regulāri medijos tiek pieminēts saistībā ar bijušās sievas milzu darījumiem nekustamo īpašumu jomā, ir visvairāk ieinteresēts, lai uzbrukuma izmeklēšana notiktu pēc iespējas ātrāk. Taču šajā kontekstā ir neizprotams, kāpēc pārmetumi izskan nevis tiem izmeklētājiem, kas pēta atentāta mēģinājuma apstākļus, bet gan korupcijas apkarotājiem? Kāpēc gan Muitas kriminālpārvaldes vadītājs ir tik naidīgs pret savai darbavietai idejiski radnieciskas institūcijas darbu, kuru abu uzdevums ir cīņa pret noziedzību? Bail, ka "neaizrokas par dziļu", neatklāj ko tādu, ko gribētos slēpt? Bail, ka KNAB pratina cilvēkus, kas var zināt ko tādu, kas var kaitēt attiecīgajai amatpersonai? Ja tā, - kaut kas nav kārtībā ar viņa paša darbību. Bet, ja pārkāpumi ir KNAB darbā, tie jārisina nevis caur medijiem (īpaši - dzelteno presi) vai politiskajā līmenī (vēršoties pie valdības vadītāja), bet gan informējot uzraugošo institūciju, kas šajā gadījumā ir darīts par atsevišķām detaļām, nevis par apgalvojumiem, ko žurnālistam klāstījusi attiecīgā amatpersona. 

Nākamais piemērs - Ceļu policijas un iepriekš arī CSDD pārstāvju medijos paustie pārmetumi par satiksmes organizāciju Rīgā atbildīgajām institūcijām, ka tās, lūk, neko nedarot, lai samazinātu agresīvo braucēju huligānismu ielās. Pirmkārt, tieši policijas uzdevums ir šos agresīvos braucējus ķert un sodīt, bet pat vienkārši aprēķini rāda, ka veiktais šajā jomā līdzinās faktiski nullei. Otrkārt, cik zinu, satiksmes organizācijas jautājumi tiek regulāri saskaņoti tieši šo institūciju starpā un tas nozīmē, ka daļa citiem uzveltās vainas būtu jāuzņemas pašiem. Un treškārt - lai arī šī "futbolēšanās" publiskajā telpā notiek valsts un Latvijas lielākās pašvaldības veidotu institūciju starpā, tas rada nesakārtotības iespaidu visās šajās institūcijās kopumā un politiķu uzdevums būtu šādām nejēdzībām pateikt "Stop!", uzdodot visiem sadarboties un katram savas kompetences līmenī rast labākos risinājumus kopīgas problēmas risināšanai.

Vēl viens piemērs - VID un V.Zatlera organizētā komunikācija par nu jau Valsts prezidenta amatpersonas deklarācijas nepilnībām. VID paziņo vienu, tad citu un tad vēl citu viedokli par mediju uzmanībā esošu jautājumu. Tad iesniedz vēstuli, kas nesaprotamu iemeslu dēļ tiek slēpta no plašākas sabiedrības... Vai tiešām nevarēja sasaukt speciālistus pie galda un kopā ar jaunievēlēto valsts augstāko amatpersonu un viņa virzītājiem analizēt konkrēto situāciju tik ilgi, kamēr ir pašiem un arī publiski pieņemams risinājums?! Un iztikt gan bez paziņojumiem, gan slēpjamām vēstulēm!

Vēl piemērus? Lūdzu! 

Pirms kāda laika pastiprinājās medijos tiražētas baumas (interesanti, kurš tās ģenerēja) par nepieciešamību valdībā nomainīt dažus ne visai veiksmīgus ministrus. Ja jautājums ir par kompetenci (neuzņemos vērtēt konkrētas personālijas), var saprast valdības partiju vēlmi nodrošināt pēc iespējas labāku valdības darbu, lai nākamajās vēlēšanās varētu veiksmīgāk konkurēt ar opozīciju. Taču šoreiz dažu nedēļu laikā šo -kvalitatīvo - kritēriju pārmāca politisko interešu vadīti centieni pārbīdīt krēslus. Kā izrādījās, vienas partijas - TB/LNNK "ne-valdībiski" domājošā pārstāvja Ģ.V.Kristovska brīvdomības nesenā referenduma priekšvakarā dēļ nu sodīt gatavojas citu šīs partijas pārstāvi - ekonomikas ministru J.Strodu. Vēlreiz atkārtošu - neņemos vērtēt pašreizējā ekonomikas ministra darba kvalitāti - to jāvērtē valdības vadītājam, taču centieni vienu sodīt par otra pārkāpumiem izskatās vienkārši stulbi. Un vēl nejēdzīgāk ir tas, ka šādas partiju attiecību duļķes izpeld politikas virspusē. 

Neatkarīgi no tā, vai ministrs tiks nomainīts, vai nē politiķi-baumotāji savu būs paveikuši - vairojuši sabiedrības neuzticību darbam, ko paši dara.

Nule viens TP ierindas biedrs un viens šīs partijas ministrs sākuši medijos katrs savā versijā skaidrot kādas neformālas tikšanās laikā  pārrunāto. Šķietami necilais notikums - divu vienas partijas pārstāvju saruna pie pusdienu galda - nu jau kļuvusi par avīžu pirmo lapaspušu (un ne jau dzeltenās preses) cienīgu seriālu. Kā vērtēt šo politiķu pretrunīgās atklāsmes - neizmantoja iespēju paklusēt jeb apzināti centās nodemonstrēt viens otram dūrītes? Neiedziļināšos minējumos, lai to dara citi un, lai politiķi paši tiek galā ar savu ietekmi un ambīcijām. Šajā gadījumā neizpratni izraisa pats fakts pa to, ka divi politikā pieredzējuši cilvēki ievelk medijus savu attiecību kārtošanā. 

Kāda morāle?

Ekonomiskie grupējumi, partijas un viņu pārstāvji var strīdēties cik uziet. Taču tiklīdz strīdi skar valdību vai pašvaldības, kā arī to veidotas institūcijas, kaut kas šajā valstī vairs nav kārtībā. Valsts nevis virzās uz priekšu, bet sāk buksēt savā gaitā.

Man kā pilsonim patiesi gribas, lai valstij ir viena kopīga skaidri nodefinēta virzība, piemēram, sabiedrības labklājības, sociālās nodrošinātības, drošības,  likumības ievērošanas, patriotisma un valsts ārējā prestiža virzienā. Šo sarakstu vēl var papildināt, taču svarīgi, lai mēs visi kopīgi spētu apjaust, ar kādu virsuzdevumu šī valsts tiek vadīta. 

Lai cik arī partijas neveidotu valdības un valstī nozīmīgāko pašvaldību vadību un, lai kādas arī nebūtu šo partiju savstarpēji konkurējošās attiecības, ir būtiski, lai to pārstāvji valsts un pašvaldību institūcijās vispirms domātu par "lielo bildi" - sava kopīgā darba rezultātu un, ja grib izcelties, lai tad lielās ar sava darba sabiedrības interesēs rezultātu, nevis nogāztajiem konkurentiem. Līdzīgas prasības būtu attiecināmas arī uz ierēdņu un citu no nodokļu maksājumiem uzturēto darbinieku darbību.

Lai nav tā, ka mūsu komanda mīņājas uz vietas, savstarpēji plūcoties, kamēr kaimiņvalstu - raitā riksītī, bez centieniem vienam otru paklupināt, aizskrien garām!

P.S. Kāds teiks, ka ideālu attiecību nemēdz būt, ka "cilvēki vien esam" un ka politika taču "pēc definīcijas" ir "netīra spēle", vai, ka medijiem ir jāziņo viss, arī nejēdzības, ka amatpersonām vienai otru ir jāuzrauga un vēl un vēl... Var jau būt, ka ideālu attiecību izpildvaras līmenī nemēdz būt, bet... var taču gribēt, lai tā būtu, vai ne?  

P.P.S. Kāds no iepriekšējiem valdības vadītājiem bija izveidojis Nejēdzību novēršanas biroju. Varbūt šim valdības vadītājam būtu jāveido Iekšējo domstarpību novēršanas biroju?

Publicēts: http://www.delfi.lv/news/comment/comment/article.php?id=18543762