Raksti
Twitter
Arhīvs
Foto
Video
Eiro monētas
 Par mani

Mūk no soda vai mērķē uz valsts naudu?
iesūtīts: 2007.02.06 14:19 rakstīt autoram 
drukāt 

Raksts publicēts laikrakstā "Latvijas Avīze" 06.02.2007.

Prese jau ziņojusi, ka Tautas partija sagatavojusi grozījumus politisko partiju finansēšanas likumā, kas paredz atteikšanos no finanšu griestu noteikšanas priekšvēlēšanu izdevumiem. Bažas par šo priekšlikumu jau paudusi sabiedrība par atklātību "Delna", paužot aizdomas, ka Tautas partija piedāvā atcelt priekšvēlēšanu tēriņu griestus, lai izvairītos no pusmiljonu latu soda par "pārtēriņu", ko tai varētu uzlikt KNAB. Kā zināms, pēc ekspertu aprēķiniem iepriekšējās Saeimas vēlēšanās Tautas partija pārtērējusi aptuveni pusmiljonu latu un iespējams, ka KNAB kā sodu par to liks TP atmaksāt šo summu valsts budžetam.

Kā vērtēt šādu Tautas partijas uzstājīgo vēlmi aizstāvēt „vārda brīvību”? Vai tās ir tikai rūpes par pašreizējo situāciju, vai augsnes gatavošana panākumiem nākotnē? Vai politiķiem pietiks nekaunības ar likuma grozījumu palīdzību noņemt no sevis atbildību par iespējamo likuma pārkāpumu? Vai šādai iniciatīvai būs Saeimas vairākuma atbalsts (kā zināms, prāvas summas nāksies atdot valsts budžetam arī citām partijām)? Un, vai tik aiz šīs sašutumu izraisošās iniciatīvas faktiski neslēpjas cita ideja – priekšlikuma noraidīšanas gadījumā ātri vien panākt pretējo – ierobežot ziedojumus, pretī partijām saņemot sen apspriesto finansējumu no valsts budžeta? Bet varbūt visvaldošākās partijas politiķiem ir radušās bažas, ka viņu realizēto politiku vēlētāji var pienācīgi nenovērtēt un tad nu bez hiperintensīvas pozitīvās reklāmas kampaņas nu nekādi neiztikt? Tie ir jautājumi, kas rodas, pārskatot politiķu publiskos paziņojumus par šo tēmu.

Vispirms par „Vārda brīvību”. Skaista frāze, taču ar reklāmu tai ir visai mazs sakars. Jo ierobežojumi taču ir nevis vārda brīvībai, bet gan propagandai - likumā noteikto ierobežojumu mērķis ir tikai daudzmaz izlīdzsvarot dažādu viedokļu intensitāti publiskajā telpā.

Vai šāds priekšlikums varētu gūt Saeimas atbalstu? Šaubos. Tie gan radītu lielākas iespējas tiem, kas šobrīd ir pie varas un līdz ar to šīs partijas var cerēt uz lietāku sponsoru atbalstu, taču arī valdošo partiju iespējas nav vienādas un kāpēc gan atbalstīt kādas vienas partijas nostiprināšanos varas spicē vēl vairāk?

Cita lieta, ka šāda iniciatīva var tikt izmantota, lai pasteidzinātu politiķu sen izlolotā lēmuma pieņemšanu par partiju finansēšanu no valsts budžeta. „Jums nepatīk, ka politiķi izmanto uzņēmēju ziedojumus? Labi, mēs respektēsim sabiedrības vēlmi un no šiem ziedojumiem atbrīvosimies pilnībā. Turpmāk partijas uzturot no valsts naudas, kas motivēs tās rūpēties nevis par sponsoru, bet valsts interesēm,” apmēram tā varētu drīzumā mainīties politiskā leksika. Līdzīgu mētāšanos no viena grāvja otrā piedzīvojām aptuveni pirms gada – vispirms piedāvājums atcelt reklāmas ierobežojumus, tad pēkšņi – aizliegt reklāmu pavisam u.tml. Toreiz gala lēmuma pieņemšanai pietrūka laika, turklāt Zaļie Zemnieki vēl nav iemācījušies manipulēt ar sabiedrisko domu tik profesionāli, kā Tautas partija.

Jāatzīst, valdošos politiķus apmierina kā viena tā otra situācija. Ja noņem ierobežojumus reklāmai, ir iespēja plašai propagandas kampaņai nākamajās vēlēšanās, turklāt nebaidoties, ka daļa naudas būtu jāatmaksā valsts budžetam. Ja tiek pieņemts lēmums par partiju finansēšanu no valsts budžeta, ir iespēja partiju šķietamo vienlīdzību mazināt, medijos aktīvi izpaužoties ministriem, deputātiem, citām politiskajām amatpersonām. 
Meklēšana meklēt arhīvā
Copyright © 2006 , created by MB Studija »