Admin
2013.11.25 12:43
Protams, neviens negaida, lai atšķirīgu politisko spēku pārstāvji saskarsmē ar saviem konkurentiem apmainītos vien reveransiem, nekritizējot, neapšaubot citu iniciatīvas un veikumu. Skaidrs, ka savas pozīcijas katram ir jāaizstāv un jāpopularizē, tā vairojot savu potenciālo vēlētāju loku.
Taču tas, ko turpmāk (un it īpaši priekšvēlēšanu laikā) negribētos dzirdēt, ir partiju pārstāvju un to atbalstītāju tukšā, destruktīvā, savu zemo intelektu un pašcieņu apliecinošā savstarpējā apņirgšana un prastā lamāšanās "muļķis - pats tāds" līmenī. Gana daudz esam to atklausījušies!
Sprūdžs nosauc Ušakova vadītās domes lēmumu par brāķi, pretī saņem mēra atbildi, ka pats Sprūdžs esot brāķis. Pabriks ieminas par Uzvaras pieminekļa pārdēvēšanu, Ušakovs izsludina konkursu par paša Pabrika pārdēvēšanu.
Nacionālā apvienība noorganizē vērienīgu lāpu gājienu par godu valsts dibināšanas gadadienai, politisko pretinieku atbalstītāji sociālajos tīklos sacenšas, kurš šo pasākumu ņirdzīgāk izsmies.
Domes opozīcija īpaši neslēpj, ka lielās nepatikas pret sabiedriskā transporta biļešu cenas atlaides piešķiršanu rīdziniekiem pamatā ir naids pret Rīgā valdošajām partijām. Būtu paši pie varas, kas zina, varbūt arī pilnībā atceltu braukšanas maksu pašvaldībā deklarētajiem, jo tā taču solīja pirms vēlēšanām.
Pat ierasti inteliģentā Baiba Strautmane sociālajos tīklos atļāvusies izpausties necenzētiem vārdiem krievu valodā, jūsmojot par Ingas Spriņģes uzdrīkstēšanos TV raidījumā noskaidrot Jura Savicka viedokli par okupācijas faktu. It kā tas būtu prasījis milzu varonību vai būtu gaidīta kāda cita atbilde izvairīgo atrunu vietā.
Uz šī fona liekulīga šķiet ik pa laikam dzirdētā pašu politiķu žēlošanās, ka jauni, talantīgi cilvēki negribot nākt politikā, jo nevēloties sabojāt savu reputāciju, un neizpratne par dramatiski zemo sava darba vērtējumu – saskaņā ar jaunākajiem SKDS datiem Saeimas darbu pozitīvi vērtē vien 17%, bet valdības – 21% iedzīvotāju. Turklāt jautāti par politisko izvēli, aptuveni trešdaļa vēlētāju nespēj nosaukt nevienu savas balss cienīgu partiju.
Šie skaitļi skaidri apliecina, ka aplami ir cerēt uz sabiedrības atzinību, rīkojoties, kā tajā anekdotē, kad novemj otru un pēc tam šausminās, kā tāds netīrelis vispār atļaujas rādīties solīdu ļaužu sabiedrībā. Jo cilvēki vērtē abas puses un politika noteikti nav tā joma, kur skatītāji būtu gatavi par varoņiem saukt tos, kas citus vairāk pazemo.