Admin
2007.01.05 14:31
Vai tiesa, ka aptuveni pēc divām nedēļām paredzēts sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi ārpolitikas debatēm par Latvijas-Krievijas robežlīgumu, kuras laikā deputāti tikšot lūgti dot mandātu valdībai parakstīt līgumu, bet pēc tam to sūtīs ratifikācijai uz parlamentu, kā to apstiprinājušas vairākas ar Saeimu un valdību saistītas amatpersonas? Vai tiesa, ka Valsts prezidente, Ministru prezidents, Ārlietu ministrs, Saeimas deputāti par to vēl neko nezina, kā apliecinājuši medijiem? Vai augsto valdības, parlamenta un Valsts Prezidentes kancelejas amatpersonu izvairīšanās no tuvākiem paskaidrojumiem šajā jomā un "neko nezināšana" laikā, kad līguma principi medijos jau gūst diezgan skaidras aprises, nav tiešs apliecinājums, ka aizkulisēs notiek nopietns sagatavošanās darbs, kura fināla daļa - publiskā puse – iecerēta ātra, precīzi saskaņota un neatgriezeniska?
Vai tik ļoti jāsteidzas ar līguma parakstīšanu? Vai tiešām šis jautājums pirms lēmumu pieņemšanas vēl nebūtu kārtīgi jāizdiskutē sabiedrībā? Bail, ka nesapratīs, vai par to, ka amatpersonas nepratīs pietiekami labi izskaidrot un nopamatot savu pozīciju, paredzamās sekas un motivāciju?
Attiecības ar Krieviju neapšaubāmi ir svarīgas, bet vai līdz ar līguma noslēgšanu tās uzreiz būs ideālas? Un vai tās kļūs sliktākas, ja līgumu nenoslēgs? Vai, piemēram, Japāna ko zaudē, kopš kara nenoslēgusi līgumu ar Krieviju? Un, kas spiež valdību tik ļoti steigties ar šo jautājumu – citas ES valstis? Krievijas politiķi? Krievijas oligarhi? Latvijas oligarhi? Vēl kāds?
Un vai valdošā koalīcija būs vienota balsojumā par šo līgumu? Vai iespējamie atšķirīgie balsojumi ietekmēs valdības stabilitāti un kā?
Vai Latvijas parlaments ratificēs līgumu? Vai un kad to darīs Krievijas parlaments? Ar atrunām (kādām?), vai bez?
Kā (un vai vispār vairs) turpmāk tiks starptautiski vērtēts Latvijas okupācijas periods? Vai, politiķi ir droši, ka, parakstot šo līgumu, mēs nenoliedzam Latvijas brīvvalsts pirmajos gados ar Krieviju noslēgto miera līgumu? Ja nenoliedzam, vai tā domā arī Krievijas un ES valstu ārpolitiķi?
Vai un kā šis robežlīgums var ietekmēt nepilsoņu, jeb šeit dzīvojošo bijušās PSRS pilsoņu statusu? Vai līdz ar robežlīgumu, kurā balstāmies nevis uz 1922. gadā parakstīto robežlīgumu, bet ES līguma vienu no pielikumiem, mēs nebūsim spiesti pilsonību piešķirt automātiski visiem, kas dzīvoja šajā valstī laikā, kad iestājāmies ES? Vai 1922. gada robežlīguma Lielā Nodevība netika pieļauta jau gatavojot iestāšanās ES līgumu? Ja jā, tad kurš par to tagad atbildēs un kā priekšā? Ja nē, tad, kāpēc mēs tagad to ņemam par pamatu, noliekot malā 1922. gada līgumu?
Vai tiesa, ka pēc Latvijas-Krievijas robežlīguma ratifikācijas Saeimā tiem, kuri nepiekrīt robežlīgumam, būs iespējas to apstrīdēt Satversmes tiesā? Vai būs kāds, kas to uzdrošināsies darīt? Vai tam maz būs vairs jēga? Un vai tikai nesenās visai dīvaini noorganizētās pārmaiņas Satversmes tiesas sastāvā nav garants valdības pārstāvjiem, ka riska šajā ziņā vairs nav? Vai saistības pret ES nav pārākas par mūsu vēlmi paturēt spēkā 1922. gada robežlīgumu?
Kādam valdības pārstāvim šie jautājumi šķiet naivi un muļķīgi? Bet, kurā gan situācijā sabiedrība jutīsies muļķīgāk – dzīvojot aizdomās, ka pasaule atkal tiek pārdalīta kā Ribentropa un Molotova laikā vai atzīstot savu nezināšanu un neizpratni un cenšoties saprast, kas to gaida nākotnē un kā tai vērtēt savu tagadni un pagātni?
Es domāju, ka sabiedrības lielākā daļa ir par valsts interesēm atbilstoša līguma ar Krieviju noslēgšanu, taču ar nosacījumu, ka tas tiešām atbilst 1918. gadā dibinātās un 1991. gadā atjaunotās Latvijas valsts ilgtermiņa interesēm un sabiedrība par šī līguma visiem aspektiem tiek plaši un izsmeļoši informēta nevis ar Satversmes tiesas spriedumu pēc tam, kad līgums jau ratificēts, bet gan laikā, kad tas vēl ir projekta stadijā.