Šī lapa ir izdrukāta no Romāns Meļņiks. Piezīmes uz avīzes malas...
Interneta adrese:
http://melniks.lv/?ct=arhivs&fu=read&id=13

Neprotam vai negribam gūt ienākumus no ES Austrumu robežas?

Admin
2006.11.24 14:28

Raksts publicēts portālā "Delfi" 24.11.2006.

Jau vairākas nedēļas nerimst mediju un amatpersonu satraukums par lielajām rindām uz Austrumu robežas. Žurnālisti veido karstās reportāžas no pierobežas pārpildītajiem ceļiem, amatpersonas spriež par iespēju sakārtot rindu, valdības vadītājs diskutē ar ES vadību par to, kā Latvijai tikt vaļā no šīs tranzīta radītās problēmas. Izskan pat viedokļi par kravu plūsmas novirzīšanu prom no Latvijas caur citām valstīm.Visu šo vērojot, rodas iespaids, ka kaut kas nav kārtībā ar iesaistīto pušu domāšanu – milzīgs Latgales pierobežas attīstības potenciāls ir beidzot licis par sevi zināt un tā vietā, lai ilgus jo ilgus gadus pelnītu ar tranzīta automašīnu apkalpošanu, visi kā viens to uztver kā milzu nastu un no potenciālās peļņas (arī nodokļu ieņēmumiem) ir gatavi atteikties! Ir nevis jāraud un jāpārdzīvo, ka radušās šīs kravas automašīnu rindas, bet gan jāpriecājas – paldies Dievam, ka mums nu ir šī robeža. Vai ir vēl kādi citi tikpat stabili ienākumu avoti Latgales uzņēmējiem un vietējām pašvaldībām?

Vai tiešām nedz valdības vadītājs, nedz atbildīgie ministri, attiecīgo pašvaldību vadītāji, citas amatpersonas ar automašīnu nekad nav šķērsojuši, piemēram, Polijas – Vācijas robežu un nezina par tur esošajiem milzu kravas auto stāvlaukumiem ar viesnīcām, restorāniem, dušām, tualetēm, veikaliem, degvielas uzpildes stacijām, kravas auto riepu servisiem u.tml.?! Vai tiešām līdz ar ES paplašināšanos un attiecīgi Latvijas iestāšanos ES nevienam neienāca pat prātā, ka nepieciešamība pēc šādas servisa infrastruktūras arī attiecīgi pārvietosies uz Austrumiem?!

Uz Polijas-Vācijas robežas šoferi nevis silda paciņu zupu uz prīmusiem, bet gan civilizēti paēd restorānā. Nav dzirdētas arī sūdzības par ceļu malu piedrazošanu. Kur nu vēl ceļmalas izmantošanu dabiskajām vajadzībām! Un pavisam absurdi ir kapitālisma apstākļos dzirdēt valsts amatpersonu sūdzības par to, ka eksports vai tranzīts būtu apgrūtinājums. Tālbraucēju autovadītāji ir pietiekami labi atalgoti un vismaz tie, kas pamatā strādā ES tirgū, arī raduši pie komforta. Viņi ir gatavi maksāt par ērtībām. Mūsu uzdevums ir šīs ērtības radīt un pelnīt uz tā rēķina. Gan uzņēmējiem. Gan pašvaldībai. Gan valstij.

Tagad milzu potenciāls šādai infrastruktūrai ir tieši Latvijā. Tā, protams, nav jāveido valdībai – tā ir laba niša privātajam biznesam, taču tieši valdības un pierobežas pašvaldību uzdevums jau krietnu laiku pirms Latvijas iestāšanās ES bija ieplānot un veicināt šādu pierobežas attīstību. Tiesa, arī tagad nekas vēl nav nokavēts.

Tās kravas automašīnas, kas šobrīd izkārtojušās garā rindā, noteikti var izvietot vairākos lielos ar šķembu segumu klātos stāvlaukumos, atliek vien atvēlēt šim mērķim dažus simtus hektāru pašreiz ar nezālēm aizaugušās lauksaimniecības zemes, novietot konteinerus atkritumiem. Tālākais ir pretimnākoša attieksme uzņēmēju gatavībai būvēt viesnīcas, restorānus, atpūtas un servisa būves. Ja pierobežu zemes jau pārpirkuši zemes tirgotāji, arī tā nav liela problēma - šīm stāvvietām nav jābūt uz pašas robežas. Rindu var regulēt arī attālināti, robežsargiem un muitniekiem saskaņoti sadarbojoties ar stāvlaukumu apsaimniekotājiem.

Jāņem vērā, ka rindas pie Austrumu robežas būs vienmēr. Tās var būt mazākas vai lielākas, bet, kamēr šī būs ES ārējā robeža, kravu pārbaude aizņems tam nepieciešamo laiku un autopārvadātāju piespiedu apstāšanās vai nu ceļa malā vai speciāli tam atvēlētos laukumos būs neizbēgama. Pagaidu tualetes, policijas, robežsargu un zemessardzes patruļas gar ceļmalām, pat atsevišķi stāvlaukumi, ko sola Satiksmes ministrija, ir tikai pagaidu risinājums. Gribētos no atbildīgajām amatpersonām beidzot dzirdēt konkrētu vīziju pierobežas attīstībai un konkrētu piedāvājumu servisa jomas uzņēmējiem – nāciet, attīstiet pierobežai tik nepieciešamo infrastruktūru, mēs, savukārt, nodrošināsim pievadceļus, sadarbību ar robežsardzes un muitas dienestiem, regulējot rindu jau stāvlaukumos, nodokļu atlaides par investīcijām u.t.t.

Gribētos nevis ugunsgrēka dzēšanas režīma aktivitātes, bet gan ilgtermiņa risinājumu.