Šī lapa ir izdrukāta no Romāns Meļņiks. Piezīmes uz avīzes malas...
Interneta adrese:
http://melniks.lv/?ct=arhivs&fu=read&id=12

Ne tikai sodīt, bet arī palīdzēt

Admin
2006.04.27 14:26

Raksts publicēts portālā "Delfi" 27.04.2006.

Cilvēki esot galīgi aptrakuši ar kūlas dedzināšanu un tāpēc esot jāpiemēro visbargākie soda mēri – no naudas soda, līdz pat reālai brīvības atņemšanai – tā, sacenšoties daiļrunībā, pēdējās dienās patiesi traģiskos notikumus komentē politiķi. Galvenais princips: sodīt, sodīt, sodīt. Reāli risinājumi netiek piedāvāti.Labi, var piekrist, ka ar likumu bardzību vēršoties pret dedzinātājiem kaut kādu rezultātu panākt ir iespējams. Īpaši pret tiem, kas tādējādi cenšas "sakopt" pļavas vai potenciālās aramzemes. Galu galā, ja neprot pats apsaimniekot, nenodod citam lietošanā, bet gan tīšuprāt apdraud savu un kaimiņu īpašumu, lai saņem pelnītu sodu.

Taču ļoti daudzos gadījumos zāle tiek dedzināta tādās vietās, kur nav iespējama lauksaimnieciskā darbība. Vietās, ko neatmaksājas nedz apart, nedz apsēt, nedz appļaut. Grāvmalas, sētmales, ceļmalas.

Jārēķinās arī, ka ļoti daudzi Latvijas zemnieki dzīvo uz reālas nabadzības sliekšņa. Un ne jau tāpēc, ka būtu slinki vai neizdarīgi. Daudzos gadījumos tie ir gados veci cilvēki, ar kolhozu laikos sabeigtu veselību, bez speciālajām zināšanām un spējas atbilstoši tirgus vajadzībām patstāvīgi organizēt savu saimniecību, formēt atbalsta dokumentus.

Es negribu attaisnot viņu rīcību, pērnās zāles problēmu mēģinot risināt ar sērkociņa palīdzību. Tomēr, manuprāt, atbildīgajām amatpersonām vajadzētu vairāk iedziļināties arī sociālekonomiskajos faktoros un mēģināt risināt problēmu kompleksi.

Vispirms jau būtu jāizveido sistēma, kad katra saimniecība pēc noteiktiem, ļoti stingriem principiem var nodeklarēt, kādi zemes gabali ir izmantojami lauksaimniecībā un kādi ne. Vienlaikus deklarējot arī saimniecības ienākumus un nepieciešamā atbalsta apjomu. Tātad, būtu apzināti zemes gabali, kuru apkopšanai nepieciešami papildus līdzekļi. Tālāk valdības, varbūt Saeimas (apstiprinot valsts budžetu) līmenī jālemj par finansējuma piešķiršanu šādu zemes gabalu regulārai sakopšanai. Naudu varētu piešķirt pēc tam, kad rudenī ceļmalas un grāvmalas appļautas, kad skaidri redzams, ka pavasarī vairs problēmām ar pērnās zāles dedzināšanu vairs nevajadzētu būt. Un tad, ja kaut kur vēl deg zāle, lai saņem sodu.

Kāds varbūt iebildīs, ka šāda zemnieku atbalsta sistēma nav paredzēta kaut kādās tur programmās, ka tas ir lielo zemes īpašnieku vai slaistu interesēs. Nebūt nē! Tā ir līdzekļu, ko prasa seku likvidēšana, pārcelšana uz cēloņu nepieļaušanu. Ja kāds parēķinātu, cik katru gadu izmaksā kūlas ugunsgrēku dzēšana, uguns nopostītās materiālās vērtības un pat cilvēku dzīvības, mēs varētu vieglāk pārliecināties, ka atbalsta sistēmas izveide lauksaimniecībā neizmantojamās zāles pļaušanai, patiesībā ir visas sabiedrības interesēs.