Ja reiz "mācītājpartijas" ministram bija jākrīt, tad amats jāzaudē arī kādam no politiskajiem pretiniekiem. Šajā gadījumā – no "Jaunā laika". Ja tiek apdraudēts "JL" – Kalvītim jāpatriec LPP. Līdzsvara pēc. Apmēram pēc tādas loģikas, šķiet, vadās valdības partijas pēdējo dienu skaļajos ķīviņos. Kā četrgadīgi bērni smilšukastē, nesadalījuši lāpstiņas. Kā tu man, tā es tev! Vai gan Bībelē lasītais teiciens par pļauku un labo vai kreiso vaigu attiecas uz šo kompāniju? Arī uz tiem, kas devuši zvērestu baznīcā vai sevi sauc par mācītājiem?

Vērojot šo bezgalīgo ķīviņu, rodas jautājums – kad jūs beidzot, kungi, sāksiet strādāt? Atpelnīt jūsu algās no nodokļiem samaksāto naudu.

Atcerēsimies, ko mēs gaidījām no politiķiem, kad gājām uz vēlēšanām. Veicināt iedzīvotāju (ne tikai savu) dzīves līmeņa straujāku kāpumu – ja reiz mūs ieveduši Eiropas Savienībā, lai gādā, lai arī tauta dzīvo, kā ES pieklājas. Labākas izglītības iespējas jaunajiem, darbu tiem, kas spēka gados, un pienācīgas pensijas tiem, kas to pelnījuši. Un, protams, godīgu attieksmi pret cilvēkiem. Pret ikvienu.

Ko esam saņēmuši? Nemitīgus skandālus! Bezjēdzīgus, jo viens nomaina otru un iepriekšējie, vēl nespējuši dot kādas atziņas, ko drīkst un ko nedrīkst darīt, jau kārtējās milzu brēkas dēļ aizmirsušies.

Kad un kāds būs Jūrmalas vēlēšanu skandāla politiskais novērtējums? Kad un vai vispār to izvērtēs atbilstoši Saeimas nesen pieņemtajam ētikas kodeksam? Vai tiks radīti kādi administratīvie un morālie mehānismi šādu incidentu izskaušanai nākotnē? Varbūt partiju līderi tomēr apsēdīsies pie viena galda un parakstīs kopīgu deklarāciju, ka nosoda ikvienu, kas izmanto kukuli kā argumentu politiskās varas iegūšanai? Varbūt būs kādi secinājumi pēc uzņēmēju rindām pie Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras un tās direktora atstādināšanas? Varbūt tiks izvērtēta A. Šlesera demisija un jaunatklātās nekārtības Satiksmes ministrijā? Varbūt ekonomikas ministrs beidzot skaidri un gaiši izklāstīs savas attiecības ar partijas sponsoriem? Izskatās, ka neko tādu nesagaidīsim. Politiķu domas ir politiskā boksa ringā. Nav laika domāt – jāsit, jāsit, jāsit!

It kā jau ir interesanti no malas pavērot, kā viens otru apsaukā par pēdējo zagli (ar gatavu atbildi – "no kuras mutes tas skan?!"), paspriedelēt draugu pulkā: kurš tad nu šoreiz uzvarēs? Vai valdība kritīs? Vai tu dzirdēji, ko tas teica? Un ko tas atbildēja? Arī šajos skandālos neiesaistīto valdības partiju politiķi droši vien savā starpā aktīvi spriedelē par pēdējā laika notikumiem. Bet darbi stāv. Vai arī skandālu piesegā tiek mudžināti kādi nedarbi...

Ja divi tramvaja vadītāji, apturējuši savus braucamos Barona ielā, pēkšņi sāktu plūkties, mēs būtu nikni – ko viņi atļaujas! Mums taču jābrauc! Jāsauc policija! Tagad sastrēgums ir krietni lielāks, bet tāda vienota sašutuma viļņa kā nav, tā nav. Vakarā ieslēguši televizorus, cilvēki omulīgi noskatās kārtējo politisko realitātes šovu un nopriecājas, ka atkal ir par ko parunāt. Mēs taču neprotam pieprasīt darbu no pašu ievēlētiem pārstāvjiem. Mēs taču lielāko daļu no viņiem pēc nepilna pusgada tajos pašos amatos ievēlēsim no jauna.

Kā teica reiz kāds izbijis un vienā no šiem skandāliem atkal redzēts politiķis: "Nožēlojami!" Mums nav vajadzīgi ķīviņi. Mums ir vajadzīgs šo politiķu darbs visas sabiedrības labā! Ja šie citādi neprot, lai laiž savā vietā citus.