Nupat kļuvis zināms, ka pastnieki ir izlēmuši streikot un viņu prasības tiks publiskotas 30. jūlijā. Jau tagad zināms, ka galvenais protesta iemesls ir zemā alga. Jāsaka, valdība rīkojas ļoti "operatīvi" - ir izveidota darbagrupa situācijas risinājuma sagatavošanai un tās darba rezultāts gaidāms ... nākampavasar. Tiesa, mediju plašā uzmanība šim faktam (saprotamu iemeslu dēļ) mudina risinājumus meklēt ātrāk. Cerams, ka tie tiks arī atrasti.

Tā kā valdība šogad neplāno pildīt iepriekš dotos solījumus pacelt algas veselības aprūpes sistēmā strādājošajiem, arī Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība apsver iespēju organizēt streiku. Tiesa, mediķi nav tik steidzīgi kā pastnieki - viņi līdz 20. augustam cer sagaidīt Ministru prezidenta atbildi uz iepriekš pausto lūgumu valdības valdītājam tikties ar mediķu arodbiedrības pārstāvjiem un pārrunāt prasības par algu paaugstināšanu.

Vēl ar līdzīgām aktivitātēm varētu jauno skolas gadu pieteikt arī skolotāji. 

Tikmēr uzņēmumos ar darbaspēka algas celšanas nepieciešamību un darbinieku trūkumu tiek galā ar citām metodēm - Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes apkopotie dati rāda, ka Latvijā strauji pieaug viesstrādnieku skaits. Šogad jau pirmā pusgada laikā ir reģistrēts gandrīz tikpat daudz nodarbināto ārzemnieku (1989), kā pērn 12 mēnešu laikā (2398). Visvairāk šogad nodarbināto ārzemnieku ir no ārpus Eiropas Savienības valstīm: Krievijas (453), Ukrainas (312), Moldovas (290), Baltkrievijas (132), Armēnijas (82) un Uzbekistānas (74). Nodarbināto ārzemnieku īpatsvars ir vērojams būvniecībā - 674, transporta un sakaru nozarē – 266 un apstrādes rūpniecībā - 225.

Varbūt arī Latvijas Pasts savas finansiālās problēmas (pērn strādājis ar 4,8 miljonu latu lieliem zaudējumiem ) drīzumā sāks risināt ar viesstrādnieku palīdzību, bet medicīnas iestādēs par sanitārēm sāks piestrādāt iebraucēji? ...