Raksti
Twitter
Arhīvs
Foto
Video
Eiro monētas
 Par mani

Lielais sprādziens - pirms vai pēc Valsts prezidenta vēlēšanām?
iesūtīts: 2007.04.11 12:14 rakstīt autoram 
drukāt 

Pirmsreferenduma parakstu vākšanas laiks, gaidāmās Valsts prezidenta vēlēšanas ar pakāpeniski uzsākto nākamā Prezidenta kandidātu apspriešanu, starplaiks starp Krievijas un Latvijas robežlīguma parakstīšanu un tā ratifikāciju abu valstu parlamentos, teju vai ierastās ziņas par smagos noziegumos apsūdzētā Ventspils mēra iespējamiem pārkāpumiem un daudzi citi it kā nozīmīgi, bet ne vairs šokējoši notikumi uz Latvijas politiskās skatuves ienesuši tādu kā pamieru. Vienas lielās kaislības pierimušas, nākamās - gaidāmas visā drīzumā.

To varētu dēvēt arī par klusumu pirms vētras. Cik liela tā būs? Kādi būs tās postījumi? Valdības aprindās riska faktori noteikti tiek rūpīgi analizēti un gatavoti krīzes nepieļaušanas plāni. Vai tie līdzēs, kad politisko sistēmu satricinās daudz lielāki skandāli kā iepriekš? Šaubos!

Sabiedrība mīl stabilitāti, bet, prognozējot turpmāko notikumu gaitu, sliecos domāt, ka jau visā drīzumā vismaz 80 % Latvijas vēlētāju, zaudējuši uzticību esošajai varai,  būs noskaņoti par labu jaunām - ārkārtas - Saeimas vēlēšanām.

Medijos it kā pieklusis, bet gan jau drīzumā atkal aktuāls kļūs jautājums - vai un par cik lielām summām partijas pērn priekšvēlēšanu periodā pārkāpušas pieļaujamos vēlēšanu tēriņus. Nevalstiskie korupcijas pētnieki, jau norādījuši, ka vairākas Saeimā iekļuvušās un šobrīd valstī pie varas esošās partijas, izmantojot pseidoatbalstītājus - īsi pirms vēlēšanām speciāli radītas nevalstiskās organizācijas - likumā noteiktos limitus pārkāpušas pat vairākkārt! Arī tiesa, kas tūlīt pēc vēlēšanām lēma par vēlēšanu likumību, saskatīja pārkāpumu vairāku partiju priekšvēlēšanu tēriņos. 

Visā drīzumā ar saviem secinājumiem klajā jānāk valsts galvenajam korupcijas pārkāpumu uzraugam KNAB. Un neatkarīgi no tā, vai KNAB atzinumi tiks publiski pausti preses konferencē vai izsūtot partijām rēķinus par valsts budžetā iemaksājamām summām, sagaidāmais skandāls varētu būt lielākais neatkarīgās Latvijas pastāvēšanas laikā. 

Skaidrs arī tas, ka finanšu pārkāpumos vainotās partijas KNAB apvainojumus pārsūdzēs visās tiesu instancēs pēc kārtas, jo tik milzīgas summas, kā to savos pētījumos uzrāda nevalstiskie korupcijas pētnieki, partijām īsā laikā legālu ziedojumu ceļā savākt ir visai grūti. 

Atcerēsimies, kā zaļie zemnieki ar tiesas palīdzību savulaik vilka laiku, vienlaikus nepārstājot veikt maksājumus Valsts kasē. It kā neatzina vainu, bet sodu tomēr maksāja. 

Tātad - šaubu periods par tautas kalpu leģitimitāti ieilgs. To pastiprināt varētu informācija, kas nāks klajā brīdī, kad A.Lemberga lieta nonāks tiesā un būs publiski pieejami gan fakti par Ventspils atbalstītajiem politiķiem, gan to saistības pret apsūdzēto ostas pilsētas mēru, gan citas nelikumības.

Nav izslēgts, ka uz apsūdzēto sola līdzās A.Lembergam neparādās vēl kāds sabiedrībā pazīstams personāžs, jo vai nu viņš vienīgais vaininieks pieļautajos pārkāpumos?! 

Pirmās bezdelīgas jau manāmas - žurnālista Jāņa Dombura publicētā dokumenta rezultātā sekojoša LSDSP bijušā līdera atzīšanās līguma starp politiķiem un Ventspils uzņēmējiem noslēgšanā.

Vēl viens potenciālas krīzes faktors - Satversmes tiesas spriedums par Latvijas un Krievijas robežlīguma atbilstību Satversmē noteiktajam valsts veseluma principam. Neatkarīgi no tā, vai spriedums tiks pasludināts pirms vai - visdrīzāk - pēc tā ratifikācijas Saeimā, tā negatīva vērtējuma gadījumā atkal būtu pamats runāt par neuzticību vispirms valdībai, tad parlamentam.

Kā Damokla zobens pār vairāku ar politiku cieši saistītu personu galvām draud arī tā saucamā Kempmayer lieta, kas šogad varētu nonākt tiesā.

Un, protams, parakstu vākšana referendumam. Ja balsu skaits būs pietiekams tautas nobalsošanas rīkošanai, tas visupirmāmkārtām būs apliecinājums pilsoņu protestam pret nekorektu varas politiku. 

Katru no šiem skandāliem atsevišķi, iespējams, politiķi ar "biezāku ādu" varētu pārdzīvot, taču, ja tādu nopietnu pārmetumu grēda aug augstumā vienlaicīgi, tai ir tendence smagi nobrukt uz politiķu galvām. 

Risinājums būtu pamukt malā vai pieļaut, ka tiek patriekti no ieņemtajām pozīcijām. Gan vienā gan otrā gadījumā partijas centīsies ārkārtas vēlēšanās atgūt zaudētās pozīcijas, bet jau ar jaunu uzticības mandātu.

Te gan ir virkne jautājumu – vai, nākot klajā informācijai par vēlēšanu likuma pārkāpumiem un vienlaikus sākoties vēl kādam no augstāk minētajiem skandāliem, valdība un Saeima pati atkāpsies, vai to atlaidīs Valsts prezidents? Ja otrais variants, tad - kurš - pašreizējais vai nākamais?

Pēdējais jautājums ir visai būtisks tajā ziņā, ka jau tagad jaušami partiju centieni nākamajā Valsts prezidentā redzēt savas varas drošības garantu - personu, kas, A.Kalvīša vārdiem runājot, spēj Latvijas vārdu nest pasaulē, nevis strīdēties ar valdību par iekšpolitiskiem jautājumiem. Acīmredzot tādu, kas pat vislielākās krīzes situācijā spētu raudzīties tālu pāri Latvijas robežām, ļaujot, lai emocijas norimst un vara saglabā savu, lai arī apšaubīto, stabilitāti.

Šis ir viens no iemesliem, kāpēc pašreizējā Valsts prezidente, sākoties, piemēram, priekšvēlēšanu tēriņu pārsniegšanas skandālam,  visdrīzāk būtu motivēta pati spert izšķirīgo soli un atlaist Saeimu. Pretējā gadījumā viņas iepriekšējā radikālā rīcība, apturot ar valsts drošību saistītu likumu spēkā stāšanos, varētu izrādīties bezjēdzīga. No šī savukārt loģiski izriet nepieciešamība viņai pašai aktīvi iesaistīties Latvijas politikā jau drīzumā pēc Valsts prezidenta pilnvaru termiņa beigām. 

Vai tā būs? Redzēsim. 

Teksts publicēts: http://www.delfi.lv/news/comment/comment/article.php?id=17473929

Meklēšana meklēt arhīvā
Copyright © 2006 , created by MB Studija »