Raksti
Twitter
Arhīvs
Foto
Video
Eiro monētas
 Par mani

Divvaldība = nevaldība
iesūtīts: 2007.03.20 21:56 rakstīt autoram 
drukāt 

Gatavojoties Jaunā laika ārkārtas kongresam, izvirzīta ideja par šīs partijas priekšēdētāja amata likvidēšanu. Itkā kompromiss starp tiem, kas līdera amatā vēlas redzēt "komandas cilvēku" Krišjāni Kariņu un tiem, kas joprojām tic, ka partiju un valsti glābt var tikai Einārs Repše. Tomēr izskatās, ka partijas vienotību ilgtermiņā šādi manevri nenoturēs.

Jaunā laika Saeimas deputātu vairākums jau paziņojis, ka Partijas vadību gribētu uzticēt Kariņam, tādējādi pirmo reizi asi nostājoties pret pašreizējo līderi. Skaidrs, ka arī Repšem kongresā netrūks sparīgu aizstāvju. 

Problēmas "iemarinēšana" jeb mākslīgs kompromiss par viena iecelšanu valdes, bet otru - domes priekšsēža amatā nepatiks ne viena ne otra līdera aizstāvjiem - partija ir nonākusi politiskajās krustcelēs un bez skaidra karognesēja tā nespēj spert soli ne pa labi, ne kreisi, nedz arī taisni. 

Divvaldība situācijā, kad ir tik atšķirīgi un savstarpēji konkurējoši līderi pēc būtības ir vadības trūkums. Tā der tikai tad, ja šī organizācija ir noskaņota ilgstoši palikt opozīcijā, bet tā, šķiet, ka nav un tas arī nebūtu loģiski.

Ja JL mēģinās atkal pretendēt uz vietu pie valdības galda, izšķirošs var būt tieši tas, kurš tajā brīdī būs šīs partijas priekšgalā - ja Repše, paredzams, ka sarunas beigsies pat nesākušās. Ja tas būs Kariņš, iespējams, ka kāds šīs partijas pārstāvjus uzklausīs, taču arī tas ir atkarīgs no tā, ar kādām pilnvarām būs apveltīts šis līderis un kāda ietekme uz to brīdi būs saglabājusies viņa pašreizējam konkurentam. Un vai vispār uz to brīdi varēsim vērtēt JL kā vienotu organizāciju.

Kāpēc tā? 

Mēdz teikt - tie taisnie ceļi tie labākie! Taču, ja to attiecina uz Repšes vadības stilu, jāsecina, ka arī tautas parunas nav universālas. Cauri mūriem, pāri grāvjiem un purviem vestā partija ir tik nomocīta, ka sākusi skatīties, vai moku ceļi bijuši tā vērti. Varbūt bija iespēja grāvi šķērot pār laipu, mūri - caur blakus esošo durvju ailu un purvu taču varēja apiet. I nesavārtoties, i nezaudējot nedz virzienu, nedz pašcieņu. 

Kā redzam no frakcijas paziņojuma aizvien vairāk ir tādu, kas atskārtuši, ka, iespējams, vaina ir nevis dzelžainā gribā iet tos taisnākos ceļus un pārliecībā, ka visi, kas no tiem atkāpjas, ir blēži, bet gan pašā stūres mehānismā. Tā kā ierūsējis, tā kā ieklemmējies...

Tagad ne tikai potenciālajiem politiskajiem partneriem, bet arī ierindas biedriem gribas zināt, vai viņus kāds JL vadībā ir gatavs respektēt. Tā ka mēneša beigās gaidāmais JL kongress solās būt visai interesants un šai partijai - izšķirošs.

Meklēšana meklēt arhīvā
Copyright © 2006 , created by MB Studija »