Rīgas domes vadošā koalīcija sašķēlusies. Bijušie Jaunā laika (JL) sabiedrotie – Tautas partija (TP), "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK ("TB"/LNNK) un Latvijas Pirmā partija (LPP) - vienojušies ar sadarbību ar sociāldemokrātiem (LSDSP) un pieprasījuši pašreizējā Rīgas mēra Aivara Aksenoka (JL) atkāpšanos. Tiek skaitītas gan vienas, gan otras puses atbalstītāju balsis, pausti mājieni par iespējamos JL šķelšanos. Tikmēr pašreizējais mērs nav zaudējis apņēmību turpināt darbu, apgalvo, ka JL ir vienots un aicina domi strādāt bez koalīcijām. Kas būs tālāk? Kurš galu galā vadīs Latvijas lielākās pašvaldības darbu? Kurš būs ieguvējs ilgtermiņā un kurš – zaudētājs?

Scenāriji ir daudzi un dažādi. Pamodelēsim dažus no tiem.

Pieprasījums ir iesniegts un tuvākās nedēļas laikā neuzticības balsojums pašreizējam mēram ir neizbēgams. Te iespējami divi varianti: ja oponenti tiešām būs savākuši vairākumu, kā to katru dienu apliecina, sekos Rīgas domes vadības nomaiņa; ja JL būs spējis saglabāt savu vienotību, neskaidrība par pašvaldības darbu nākotnē saglabāsies.

Vispirms par to situāciju, kas izveidosies, ja pašreizējais mērs un viņa partija savas pozīcijas zaudēs. Šādā situācijā visdrīzāk Rīgas domes vadībā tiks apstiprināts viens no "TB"/LNNK līderiem Jānis Birks, taču tas ir iespējams vienīgi tad, ja sašķeļas JL, jo būtu grūti iedomāties, ka par tēvzemieša ievēlēšanu tik nozīmīgā amatā nobalsotu PCTVL un citas kreisās partijas. JL deputāti nule paziņojuši, ka nepiedalīsies neuzticības balsojumā pret A.Aksenoku. Līdz ar to varam prognozēt, ka, vismaz ar pirmo piegājienu, varas maiņa Rīgas domē nav sagaidāma.

Tātad loģiski nonākam pie situācijas, kad labējo partiju un LSDSP koalīcija paliek mazākuma opozīcijā un JL nekas cits neatliek kā sadarboties ar domes kreiso spēku deputātiem. Skaidrs, ka tā būs cīņa uz izturību. Teorētiski tā var ieilgt. Kreisie spēki var tiekties saglabāt ietekmi pēc iespējas ilgāk, JL var turēties pie varas "sakostiem zobiem" un vienu pēc otra noraidīt neuzticības balsojumus, lai cik arī daudz to nebūtu. Taču situācija mainīsies atkarībā no tā vai pirmie neizturēs nacionāli noskaņotie JL pārstāvji, vai opozīcijas koalīcija.

Vairāki JL politiķi visai sāpīgi uztver domu, ka palikšana pie varas Rīgā varētu būt atkarīga no kreiso spēku atbalsta, tāpēc JL vienotība šādā situācijā būtu visai trausla. Paredzams, ka daļa JL deputātu varētu pāriet uz "TB"/LNNK vai kļūt par neatkarīgajiem deputātiem jau visai drīz pēc A.Aksenoka "goda balsojuma".

Taču tikpat labi taktisku apsvērumu dēļ var mainīties līderis arī TP, "TB"/LNNK, LPP, LSDSP koalīcijai – redzot, ka tēvzemietis J.Birks kreiso spēku deputātus piesaistīt nespēj un JL tā arī paliek vienots, jaunā koalīcija mēra amatam var izvirzīt citu kandidātu, šoreiz no TP vai LPP. Maz ticams, ka koalīcijā tiktu iekļauta kāda no kreisajām partijām, taču šajā gadījumā, labi sarunājot, uz to atbalstu svarīgākajos balsojumos koalīcija varētu paļauties.

Visai neapskaužamā situācijā nonāk JL deputāti – darbība opozīcijā gan valdībā, gan valsts lielākajā un daudzās citās pašvaldībās liedz īstenot pat daļu no vēlētājiem dotajiem solījumiem, kas nozīmē arī nepārtrauktu izjukšanas risku un visai vājas izredzes arī nākamajās pašvaldību vēlēšanās. Tas šķiet ir arī galvenais JL oponentu mērķis. Neaizmirsīsim, ka labējās partijas vēlēšanās cīnās par pamatā vienu un to pašu vēlētāju loku.

Situācijā, ja mēra amatu izdodas iegūt J.Birkam, tēvzemieši ir ieguvēji. Partija var papildināties ar lielu daļu pārbēdzēju no JL. Beidzot var veidoties laba Rīgas pašvaldības sadarbība ar valdību gan risinot infrastruktūras pilnveidošanas, gan uzlabojot izglītības, kultūras un citu iestāžu darbu. Šeit būtu jāpiemin gan nepieciešamība pēc valdības atbalsta ES līdzekļu piesaistē Rīgas ielu rekonstrukcijai un tiltu būvniecībai, gan pašvaldības sadarbībā ar Satiksmes ministriju un "Latvijas Dzelzceļu" vienotas sabiedriskā transporta infrastruktūras izveidē, gan steidzama vienota rīcība bērnudārzu trūkuma problēmas risinājumam u.c.

Citādi ir tad, ja JL īslaicīgās noturības dēļ J.Birka kandidatūru nomaina TP vai LPP pārstāvis. Tad "TB"/LNNK zaudē dubulti, jo nopozicionējusies kā alternatīva JL, zaudējusi savus kādreizējos sabiedrotos un, paliekot pašreizējā pozīcijā, spiesta samierināties ar slēptu kreiso spēku atbalstu koalīcijai.

Jebkurā gadījumā ieguvēji no varas maiņas Rīgas domē būs gan TP, gan LPP. Atņemot ietekmi JL, šo partiju pārstāvji varēs brīvi īstenot daudzus savus iesāktos projektus, tajā skaitā arī par Akustiskās koncertzāles būvniecību.

Neapšaubāmi, ka jau tagad ieguvēji no pārmaiņām ir LSDSP, kam atkal paveras iespēja tikt pie varas kumosa Latvijas galvaspilsētā un tātad lielākas var būt cerības uz panākumiem nākamajās vēlēšanās.